Ja uz pasauli skatās pragmatiksi, zinātniski un tamlīdzīgi, tad visu var loģiski izskaidrot, un pamazām aptrūkstas par ko brīnīties. Bet te, Kolkasragā, mēs joprojām brīnāmies. Mēs brīnāmies par norisēm dabā, kuras negadās redzēt pārāk bieži, un tāpēc tās ir pārsteidzošas. Tie ir brīnumi, ko daba mums dāvājusi tāpat vien, bet kurus nedrīkstam novērtēt par zemu.

   Iedomājies to sajūsmu, kad gribas ķert fotoaparātu un teikt: "WOW! Es nekad vēl neko tādu neesmu redzējis!" Nu, piemēram, to dīķīti jūrmalā, ko daba izveidojusi tieši sirds formā. Vai arī iedomajies to lepnumu, kad vari citiem stāstīt: "Es biju tur, Kolkā, kad tur bija tas lielais sniegs 1 m biezumā, es to redzēju pats savām acīm!"

  Šajā lapā esam apkopojuši tos brīnumus, ko mums izdevies novērot un fiksēt līdz šim. Līdz ko mums būs kas jauns, mēs noteikti par to paziņosim. Bet vislabāk - nāc un atklāj savu brīnumu pats :)

Viesuļvētra jūrā pie Kolkasraga

   Bija 2012. gada 13. jūlijs (kas arī piektdiena), un jūrā pie Kolkasraga uzdarbojās virpuļvētra jeb tornado. Bildes ir vēl, atrodamas mūsu galerijā.

Foto: Uldis Krustiņš.

Sirsnīgie gulbīši

Gulbīši veido sirsniņas ne tikai uz kāzu tortēm, bet arī dabā :)

Starp citu, ja drīzumā plānota Tavas kāzu tortes ēšana, tad varbūt vērts ieskatīties sadaļā Kāzas...

Dīķītis sirds formā

Stirna pie Slīteres nacionālā parka zīmes

   Šī stirna pozē fotogrāfam tieši pie zīmes, kas norāda uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - Slīteres nacionālo parku. Intervija ar stirnu: "Vai jums, stirnas jaunkudz, Slīteres nacionālajā parkā laba dzīve?"

Roņu mazuļi

   "Kā zina stāstīt Gaujas Nacionālā parka zoologs Valdis Pilāts, roņiem vislabākā dzimšanas vieta ir lieli dreifējoši ledus gabali, Ronēns piedzimst ar baltu un pūkainu kažociņu, kas nodrošina termoizolāciju. Gandrīz mēnesi pēc dzimšanas, kad ronēns barojas ar mātes pienu un aktīvi audzē taukus, kažociņš palīdz mazulim nenosalt, kā arī, saplūstot ar balto sniega fonu, paslēpties no plēsoņām. Ja kažociņš samirkst, ronēnam salst, jo ūdens labi vada siltumu. Pēc mēneša mātes gādībā, ronēna baltais ietērps tiek nomainīts pret pelēku un cietāku, ronēni ir uzkrājuši pietiekami daudz tauku un dodas jūrā apgūt medīt prasmi un patstāvīgu dzīvi. Parasti ronēni piedzimst uz ledus un pirmo mēnesi ūdenī neiet, taču siltās ziemās roņu mammas dzemdē uz sauszemes, galvenokārt Igaunijas mazo saliņu krastos. Tur mazuļi ir pakļauti infekcijām, lietus negatīvajai ietekmei un stresam. Mātes mazos mēdz pazaudēt, neizbarot līdz galam, tad ronēni dodas jūrā nesagatavoti skarbajai eksistencei. Kad jūrā pazūd ledus, gan veselīgie, gan novārgušie, savas gaitas uzsākušie ronēni nāk Latvijas piekrastē sildīties. Tur tie nokļūst jūrmalas apmeklētāju redzeslokā, kā arī klejojošu suņu un citu plēsēju draudos." (Citāts no Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotās informācijas Roņi jau klāt!23.03.2007.) 

   Informācija par to, ko darīt, ja jūrmalā satiec roni, pašlaik tiek aktualizēta. Uzzināsim paši, pastāstīsim arī Tev :) 

   Par roņu populācijas likteni Baltijas jūrā vairāk lasi Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELSINKU KOMISIJAS) mājas lapā http://www.helcom.fi/environment2/biodiv/seals/en_GB/seals/?u4.highlight=seals

Ledus krāvumi - pavasara vēstneši

   Ir labi, ja pa ziemu jūra aizsalst. Un ir labi, ja pavasarī  vējš un jūras viļņu spēks sadzen kūstošos ledus gabalus kopā, veidojot krāšņus ledus krāvumus gar jūras piekrasti. Tie ne tikai priecē mūsu acis, bet arī pasargā jūras krastu - kāpas, mežu, pļavas, kādam varbūt arī mājas - no noskalošanās pavasara vētru laikā jeb tā sauktās krasta erozijas.

Varavīksne -21°C salā

   Nezinu kā Tev, bet man vienmēr, kad ieraugu varavīksni, ir mazie svētki. Šo varavīksni kāds uzmanīgs vērotājs pamanījies iemūžināt brīdī, kad termometra stabiņš rādīja -21°C. Ja skaties saulei abās pusēs, tad var saskatīt varavīksnes kājas. Vairāk bilžu galerijā.

Foto: Inese Dāvidsone 2010. gada janvārī.

Ledus un smilšu bumbas

Foto: Inese Dāvidsone.

Varenais Kolkas sniegputenis

    Varbūt esi pamanījis, ka gadu gaitā nostaļģija pēc lielām, īstām, biezām sniega kupenām dažu labu prātos ir augusi augumā, jo tā vien šķiet, ka sniega segas biezums un apjomi ir sarukuši. Bet, skat, šoreiz sanācis tā, ka Kolka dabūjusi kupenas tā ne pa jokam!

(Nezinu kā Tev, bet man šī kupena atgādina Ziemeļkurzemes pussalu Latvijas kartē.)

Skaties bildes mūsu galerijā! Lasi par mums "Dienā"! 

2009. gada 17. decembra vislatvijas sacensībās par sniega segas biezumu Kolka pārliecinoši ierindojas pirmajā vietā, savu tuvāko sāncensi Mērsragu pārspējot teju par 70 cm un sasniedzot veselu 1 m.
Hip, hip, urā!

Avots: Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

Krustvilnis

Kolkasragā satiekas Dižjūras viļņi ar Mazjūras viļņiem. Tā rodas krustvilnis. Viškrāšņākie krustviļņi vērojami tad, kad jūra bango tā spēcīgāk.

Foto: Peo Jonsson.